Ja mēs ielūkojamies kartē Slovākijas ziemeļrietumos, tad Vāhas, Kisicas un Rajčankas upju satekā uzreiz varam ieraudzīt Žilinu – pilsētu ar aptuveni 85000 iedzīvotāju. Tā ir reģiona administratīvais, ekonomiskais, transporta un kultūras centrs, te atrodas KIA automašīnu rūpnīca un citi uzņēmumi, kas ir automobiļu komponentu apakšuzņēmēji, arī celtniecības uzņēmumi, papīra un pārtikas ražotnes.

Manā interešu lokā šoreiz bija Žilinas universitāte, kur septiņās fakultātes patlaban izglītību iegūst 9000 studentu 231 akreditētā studiju programmā. Laikposmā no 2024. gada 3. marta līdz 10. martam te ERASMUS+ mobilitātes ietvaros lasīju lekcijas un novadīju arī praktiskās nodarbības (case-studies) Vadībzinātņu studiju programmas maģistriem par sekojošām tēmām:

• Finanšu risku vadības tiesiskie aspekti PPP projektos;

• Valsts iestāžu kompetence finanšu risku vadībā;

• Tiesību un ekonomikas mijiedarbības nodrošināšana;

• Konkurences padomes lēmums “Tīrīgas” lietā un izlīguma noslēgšana.

Vizītes laikā piedalījos valsts zinātnisko bibliotēku konferencē, apmeklēju arī Žilinas universitātes bibliotēku. Šī grāmatu krātuve seko līdzi mūsdienu tehnoloģiju tendencēm un cenšas tās pārnest arī pakalpojumos savu finansiālo iespēju robežās. Darbinieki strādā pie fondu digitalizācijas projekta, risina sarunas par dalību elektroniskās publicēšanas projektā, izmēģina jaunas datu bāzes, rīko seminārus, piedāvā apmācību meklētājsistēmu izmantošanā, kā arī sniedz konsultācijas zinātnisku tekstu sagatavošanā. Bibliotēka izvietota universitātes akadēmiskajā pilsētiņā, sniedz savus pakalpojumus studentiem, universitātes personālam, arī plašai sabiedrībai. Tās mērķis ir īpaši uzrunāt un piesaistīt jaunatni, kurā tā saskata vislielāko potenciālu savu pakalpojumu izmantošanai.

Žilinas universitātes bibliotēka savu darbību sāka kopā ar jauno Transporta universitāti 1961. gadā, kas tika pārcelta no Prāgas uz Žilinu. Tā ir paplašinājusi savu darbību ieviešot automatizētu bibliotēku informācijas sistēmu (Davinci) un kļuvusi par partneri nacionālajos projektos, lai padarītu informāciju pieejamu datu bāzu sistēmās (pašreizējais NISPEZ II). Darbinieki man palīdzēja atlasīt zinātniskus rakstus un statistikas datus par transporta projektu riskiem zinātniskai publikācijai. Tajā dienās te tika organizēta jaunāko publikāciju  izstāde par mākslīgā intelekta izmantošanu izglītībā un valsts pārvaldē.

Protams, mobilitātes laikā neizpalika arī kultūras programma, piemēram, pilsētas apskate –  ekskursija pa tās vēsturisko daļu, katoļu katedrāles apmeklējums, kas ir viens no pilsētas nozīmīgākajiem pieminekļiem.  Svētās Trīsvienības katedrāle kopā ar torni veido visiem tik pazīstamo pilsētas panorāmu.  19. gadsimta beigās šis tornis tika nosaukts galvenā zvana – Burianu (2336 kg) vārdā.

Apmeklēju Budatinas pili (13. gs.) – agrāko karaļu īpašumu, kas vēlāk piederēja vairākām muižnieku dzimtām. Laiks, kad pils atradās Szunyogu ģimenes rokās, saistās ar stāstu par skaisto Katarinu, kura tikusi dzīva iemūrēta pils sienā pēc sava tēva pavēles. Pēdējie pils īpašnieki bija Čaku dzimta, kas 1922.–1923. gadā arī to rekonstruējuši. Pilī ir interesantas izstādes (eksponāti no Považie muzeja kolekcijām),  daudz informācijas par dabaszinātnēm, atainota transporta vēsture, arheoloģija, apkaimes vēsture. Aplūkoju ornitologu veidoto izstādi par plēsīgo putnu sugām, kas mitinās Tatru kalnos.

Vāhas un Kisices upju satekā atrodas kādreizējais angļu tipa parks, kas veidots, iespējams, 19. gadsimta vidū. Interesants parks dabas un ainavas ziņā, atrodami arī eksotiski koki.

Ar vilcienu brīvdienā devos uz Liptovski Mikulas un tad uz Jasnu – kalnu slēpošanas trasi. Šobrīd trases apkārtnē notiek intensīva jaunu viesnīcu būvniecība. Slēpošana iet pilnā sparā un sniega kārta tiek uzturēta līdz aprīļa vidum.

Kopumā Slovākija ir ļoti draudzīgu un centīgu cilvēku valsts, kas orientējās uz saviem iedzīvotājiem, kuru vērtības ir  profesionalitāte, ģimene un veselība. Paldies manai koledžai par lielisko iespēju piedalīties Erasmus+ programmā.

Nikolajs Ozoliņš

Juridiskās koledžas docētājs