Šogad mums Bulgārijā bija iespēja piedalīties ERASMUS+ projektā “Sustainable Blue Economy”. Projekta ietvaros mēs kopā ar studentiem no citām valstīm darbojāmies radošajās aktivitātēs, apmeklējām LEGO turnīru un veidojām prezentācijas par ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstību. Viens no spilgtākajiem mirkļiem bija izbrauciens uz Svētās Anastasijas salu, kas pārsteidza ar savu klusumu, zaļumu un mierīgo atmosfēru. Atšķirībā no Burgasas rosības, tur valdīja dabas miers, un daudziem šī diena kļuva par īpašu projekta atmiņu.
Ieskatu dažādu valstu kultūrā guvām starpkultūru vakara laikā, savukārt projekta noslēgumā prezentējām savas idejas par zilās ekonomikas attīstību. Piedaloties šajā pasākumā, pirmo reizi sapratu, cik lielu kaitējumu var nodarīt pat viens nejauši nomests papīrītis. Redzot, cik liela nozīme ir katram sīkumam, sapratu, ka pārmaiņas sākas ar mūsu ikdienas paradumiem. Šī pieredze lika aizdomāties par katra cilvēka atbildību un atstāja paliekošu domu – rūpēties par ilgtspējīgu nākotni. Iesaku katram studentam doties ERASMUS+ mobilitātēs. Tā nav tikai iespēja iegūt jaunus draugus un vērtīgu pieredzi – tas ir veids, kā ieraudzīt citas kultūras un paplašināt savu redzesloku.
Madara Straupe
Par to, ka gribu piedalīties kādā ERASMUS+ projektā, uz dažām dienām izbraukt ārpus Latvijas, uzzināt ko jaunu un apmeklēt vietas, kuras iepriekš neesmu redzējusi, biju jau domājusi ne reizi vien. Līdzīga doma radās arī manām kursa biedrenēm, un tā nu mēs 8. aprīlī devāmies uz Burgasas Brīvo universitāti, lai vienu nedēļu tur pētītu, kas tad ir zilā ekonomika, kādi ir tās mērķi, iniciatīvas, un mēģinātu uz to visu paskatīties no mums tuvās tiesību nozares skatu punkta. Šai projektā mums bija iespēja izstrādāt savas prezentācijas par ilgtspējīgu zilo ekonomiku Burgasas Brīvās universitātes rīkotajā starptautiskajā studentu zinātniskajā konferencē, pēc tam pārvēršot tās par pētnieciskajiem darbiem, kas tiks publicēti studentu konferences rakstu krājumā šoruden.
Iepazinām Bulgāriju, tās dabu un kultūru, satikām brīnišķīgus jauniešus gandrīz vai no visas pasaules, iepazinām citu tautu kultūru un paražas. Bez šaubām, mēs stāstījām par Latviju, izmantojām izdevību apmainīties ar kontaktinformāciju. Tā ir lieliska iespēja – piedalīties Erasmus+ apmaiņas programmā, jo tā var ne tikai iepazīt jaunas vietas un cilvēkus, bet arī gūt interesantas idejas karjerai un pat piedalīties zinātniski pētnieciskās aktivitātēs.
Guna Rasa
Lai gan apmeklējām Burgasas pludmali aprīlī, nevis karstā jūlija vidū, tās šarms bija nenoliedzams arī šajā pelēcīgajā ainavā. Mans mīļākais skats bija kādas piejūras kafejnīciņas salmu jumtiņi un koka soli zem tiem. Vējainajā pēcpusdienā, kad šo vietu apmeklējām, soliņi stāvēja tukši un nenovērtēti, es kā jūras estētikas seriālu cienītāja, diezgan spilgti redzēju vīziju, kā siltu, maigu un nepārspīlētu enerģiju pilna šī salmu un koka veidotā terase varētu izskatīties vasarā. Noskaņa atbilda manai gaumei – gaišbrūnā, dabīgā salmu krāsa saplūda kopā ar akmeņainajām smiltīm, radot glezniņas cienīgu ainavu arī bez spilgtiem toņiem. Jūras maigi zaļganie viļņi dīvaini kontrastēja ar pelēcīgajām debesīm, tā ka šī vieta deva kādai vecai, miglainai filmai līdzīgu atmosfēru.
Patīkams sanāca brauciens uz Svētās Anastasijas salu. Saulīte mūs lutināja. Jau biju pieradusi pie Burgasas pilsētas mazliet noplukušajām mājām, steidzīgajām ielām un ietvēm, tādām dziļi iestaigātām kā audums. Idilliskā zaļā saliņa sniedza īpaši patīkamu pārmaiņu. Likās, ka esmu nonākusi bērnībā lasītajās Astrīdas Lindgrēnes grāmatās – bez grūtībām spēju iedomāties, ka tūlīt būs redzama kāda zila veranda, gluži kā Kathultas sētā. Saliņa bija neliela, tā vien gribējās apgulties smiltīs, ļauties saulei, iedzert sulu un ne par ko nedomāt. Jūras viļņu šalkoņa visapkārt salai veiksmīgi papildināja šo mierīgo un skaisto vietu. Nevar nepieminēt arī klinšu ainavas, kas pavērās acīm salas augstākajos punktos, tur ūdens izskatījās īpaši nevaldāms!
Mēs ar draudzeni Madaru šīs nedēļas laikā tā kautrīgi uztvērām domu par iepazīšanos ar ārvalstu studentiem. Nu varēju pavērot, kā tas notiek. Piemēram, puiši no Īrijas saprotas jau no pirmajiem pārmītajiem vārdiem, bet ir jaunieši, kas atrod sev tikai vienu sarunu biedru, protams ir arī tādi, kas jau paspējuši aprunāties ar katru studentu grupā. Priekšpēdējā vakarā, pasākumā, kur cienājāmies ar nacionālajām uzkodām, nonācām pie Krakovas studentu galdiņa. Pagaršojām Polijas populārākās konfektes, kā arī viņu atvesto sieru kopā ar vīnu, ko mums pasniedza universitātē. Mani pārsteidza fakts, ka gan šajā pasākumā, gan pludmales ēstuvītē pasniedza vīnu pie vakariņām. Kā jau visas labās lietas, arī draudzība ar poļu meiteni, kura man jau labu laiku šķita ļoti jauka, sākās tieši pirms mobilitātes beigām. Pēdējo vakaru ar Polijas studentiem aizvadījām Burgasas bārā netālu no universitātes.
Aleksandra Priedīte
Mobilitāte: 7.-12.04.2025.
Dalībnieki: Madara Straupe, Guna Rasa, Aleksandra Priedīte (Tiesību zinātņu studiju programmas 1. kurss)
