Sadarbības līgums starp Juridisko koledžu un Biznesa augstskolu Turība paredz divpusēju sadarbību studiju procesa un lietišķo pētījumu pilnveidē, izglītības līmeņa celšanā, pedagoģiskā un metodiskā darba pieredzes apmaiņā (31.10.2006.).
Author: Juridiskā koledža
Prakse
Studentu prakses vietas:
– nekustamā īpašuma apsaimniekošanas sabiedrības, komercsabiedrības,
– Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde,
– dzimtsarakstu nodaļas,
– Zvērinātu advokātu un notāru biroji,
– Valsts zemes dienests,
– Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra,
– pašvaldības policija,
– novadu domes, bāriņtiesas, sociālie dienesti,
– Ieslodzījumu vietu pārvalde,
– Tiesu administrācija,
– Valsts policija,
– Valsts ieņēmumu dienests
Studiju turpinājums
Koledžas absolventiem ir iespējas turpināt studijas kādā no Latvijas augstskolām:
– Rīgas Stradiņa universitāte,
– Vidzemes augstskola,
– Ekonomikas un kultūras augstskola,
– Biznesa augstskola Turība,
– Baltijas Starptautiskā akadēmija,
– Rēzeknes Augstskola,
– Rīgas Tehniskā universitāte,
– Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola
LOGO
Juridiskās koledžas logo veido liektas formas sirpim līdzīgas divas vienādas mēnessveidīgas plaknes tumši zaļā krāsā ar sudraba apli starp tām. Zem šī grafiskā attēla ir uzraksts “Juridiskā koledža” (pirmais vārds – tumši zaļā, otrais – sudraba krāsā). Logo tika veidots pēc koledžas pasūtījuma 2000. gada nogalē – gandrīz vienlaikus ar koledžas dibināšanu. Tā autors ir viens no redzamākajiem scenogrāfiem un pieprasītākajiem māksliniekiem Latvijā – Aigars Ozoliņš, toreizējais Dailes teātra galvenais mākslinieks.
Vārds “logo” jeb “logotips” cēlies no grieķu valodas un apzīmē “nospiedumu”. Mūsdienās ar to saprot grafisku attēlojumu, zīmi vai simbolu, kas ļauj atšķirt vienu uzņēmumu no cita. Logo jeb logotips uzskatāms par uzņēmuma “seju”, kas veicina tā atpazīstamību.
2004. gadā Juridiskās koledžas logo tika reģistrēts Latvijas Republikas Patentu valdē kā Latvijas preču zīme. Taču mūsu logo nav tikai preču zīme vien. Šis grafiskais attēls slēpj sevī būtisku filozofisku ideju, kas pēc būtības atspoguļo koledžas misiju, un tā krāsas asociējas ar noteiktiem simboliem un ir psiholoģiski nozīmīgas.
Koledžas misija ir mācīt studentiem ne tikai tiesību zinātnes, bet arī jebkurā studiju programmā pieņemt pārdomātus, rūpīgi izsvērtus, līdzsvarotus un līdz ar to iespējami objektīvus, patiesus un taisnīgus lēmumus, kas balstās uz iegūtajām zināšanām, prasmēm un prakses atziņām. To visu varam “lasīt” un, vēlams, nemitīgi sev atgādināt, skatoties gan ar acīm, gan ar prātu Juridiskās koledžas logo grafiskajā attēlā. Šīs divas tumši zaļās, sirpim līdzīgās plaknes, kuras it kā aptver sudraba apli jeb kodolu, nepārprotami simbolizē klasisko (nu jau varētu teikt – antīko) svaru veidolu ar līdzsvarā esošiem svaru kausiem un atbalsta punktu starp tiem. Svari ir tie, kas simboliski atgādina – liec lietā savas zināšanas, bet vērtē vienmēr un visur katru lietu un situāciju no divām pusēm – labās un sliktās, redzamās un neredzamās, taisnīgās un netaisnīgās – tikai tad nonāksi līdz problēmas būtībai un patiesības kodolam, ko simbolizē sudraba aplis logo grafiskajā attēlā. Tikai tā nonāksi līdz objektīvākajam un taisnīgākajam lēmumam. Ne velti arī sengrieķu taisnības dieviete Temīda par galveno instrumentu patiesības un taisnības noskaidrošanai izmantoja tieši svarus.
Simboliska un psiholoģiska nozīme ir arī logo grafiskā attēla krāsām – tās ir zaļā un sudraba (dažkārt tiek aizstāta ar pelēku krāsu). Zaļā krāsa, kas ir vispāratzīta dabas, auglības un pilnības krāsa, simbolizē harmoniskumu, līdzsvaru un paškontroli kā īpašības, kas attīstāmas topošajiem speciālistiem arī studiju procesā koledžā. Turklāt tumši zaļā krāsa simbolizē arī ambīcijas, naudu un prestižu – īpašības, bez kurām veiksmīga karjera un panākumi nav iedomājami. Sudraba (arī pelēkā) krāsa ir mazāk manāma starp citām – spilgtākām krāsām. Tāpat kā tas ne reizi vien notiek ar lietas būtību un patiesību cilvēku attiecībās. Tomēr šī krāsa rosina aizdomāties, ko slēpj tās dzīles, uzbur vīzijas, veicina iztēli, rosina intuīciju. Tā attīsta zināšanas, lai saskatītu, kas īsti slēpjas rūpīgi maskētajos pelēko toņu un sudraba dziļumos. Tā liek atmest paviršību, rosina centību un apņēmību, lai iedziļinātos lietas būtībā un atklātu patiesību. Tiesa, ne katram tas izdodas. Taču tāpēc jau mums ir krāsas un simboli, kas atgādina par to, kas ir svarīgs.
Tālavs Jundzis
PROJEKTS “KOMPETENČU LABORATORIJA – 2022.GADS”
Latvijas vides aizsardzības fonda projekta “Kompetenču laboratorija – 2022.gads” (Reģ. Nr.1-08/20/2022) ietvaros Juridiskā koledža nodrošināja Valsts vides dienesta darbinieku apmācības par lēmumu rakstīšanas tehniku administratīvajā procesā.
Mācībās piedalījās: 83 darbinieki
Norises laiks: 2022.gada decembris
Mācību mērķis:
Nostiprināt zināšanas par administratīvā procesa tiesībām, padziļināti izprast administratīvā procesa tiesību regulēšanas priekšmetu – kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, piemēro valsts pārvaldes un administratīvā procesa tiesību principus, ievēro tiesību normu hierarhiju, izmanto tiesību normu interpretācijas (tulkošanas) metodes, kā arī praktiski pilnveidot zināšanas administratīvo aktu sagatavošanai, faktoloģiskai un juridiskai pamatošanai.
Mācību uzdevumi:
Radīt izpratni par administratīvā procesa tiesību pamatinstitūtiem.
Iepazīties ar valsts pārvaldes iestāžu īstenotajiem procesiem, specifiski un detalizētāk – ar administratīvo aktu izdošanu, tiesību normu interpretāciju (tulkošanu) un piemērošanu, valodas un juridiskās tehnikas pamatiem.
Programmas saturs:
- Tiesību avoti (normatīvo aktu hierarhija, ārējie un iekšējie normatīvie akti, to piemērošana).
- Tiesību normu interpretācijas (tulkošanas) un piemērošanas metodes, analoģijas pielietošana un juridiskās obstrukcijas aizliegums.
- Tiesību normu kolīziju risināšanas principi.
- Administratīvā akta forma un sastāvdaļas.
- Administratīvā akta pamatošana: faktu atspoguļošana un juridiskā pamatošana, lietojamā valoda un juridiskā tehnika.
Mehmet Kara
Starpkultūru kompetences jautājumi, pieredze un dažādu institūciju labās prakses piemērus lekcijās analizēja Amasjas Universitātes docētājs Mehmets Kara. Mobilitātes periods 08.07. – 22.07.2022.
Boyan Georgiev
Burgasas Brīvās universitātes Juridiskās fakultātes asoc. prof. B. Georgijevs vieslekcijas laikā pievērsās administratīvās justīcijas vēsturiskajai attīstībai, stāstīja par mūsdienu administratīvo tiesu Bulgārijā. Mobilitātes periods 16.05. – 20.05.2022.
Metin Orbay
Pārskatu par augstākās izglītības sistēmu Turcijā sniedza Amasjas Universitātes profesors Metins Orbajs. Mobilitātes periods 08.07. – 22.07.2022.
Galya Hristozova
Vieslektore no Burgasas Brīvās universitātes iepazīstināja klātesošos ar savu pētījumu par stila un krāsu nozīmi gan katra cilvēka dzīvē, gan firmas vai augstskolas tēla veidošanā. Mobilitātes periods 05.09. – 09.09.2022.
Augstākās izglītības iestāžu personāla mobilitāte
ERASMUS+ programma ar mācību mobilitātes iespējām atbalsta un veicina augstākās izglītības iestāžu personāla starptautisko mobilitāti:
– Docēšanu, kad augstākās izglītības mācību iestāžu docētāji un tās vieslektori no uzņēmumiem dodas uz kādu no sadarbības augstskolām ārzemēs;
– Personāla apmācības, kad tiek realizēta augstākās izglītības iestāžu personāla profesionālā pilnveide, nodrošinot dalību mācībās, darba vērošanā ārvalstu sadarbības augstskolā vai citā atbilstošā organizācijā.
Mācību mobilitātes mērķi ir:
– dot iespēju augstākās izglītības iestāžu personālam gūt zināšanas un konkrētas prasmes, mācoties no ārvalstu partneru pieredzes un labās prakses, kā arī uzlabot praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas pašreizējā darbā un profesionālajā attīstībā;
– iedrošināt augstākās izglītības iestādes paplašināt un uzlabot piedāvāto studiju kursu klāstu un saturu;
-ļaut studentiem, kuriem nav iespējas piedalīties mobilitātes programmā, gūt labumu no zināšanām un pieredzes, ko sniedz citu Eiropas valstu augstskolu akadēmiskais personāls un ārvalstu vieslektori no uzņēmumiem;
– veicināt zināšanu un pedagoģisko metožu pieredzes apmaiņu starp Eiropas valstu augstākās izglītības iestādēm;
– radīt saikni starp augstskolām un uzņēmumiem;
– palīdzēt attīstīt sadarbību starp augstskolām un uzņēmumiem;
– motivēt studentus un personālu iesaistīties mobilitātē un palīdzēt sagatavoties mobilitātes periodam.
Finansējums. Mobilitātes dalībnieks finansējumu aktivitāšu īstenošanai saņem no savas augstskolas. Finansējumu piešķir uzturēšanās izdevumiem, ceļa izdevumiem, administratīvajiem izdevumiem. Privātpersonas individuāli nevar pieteikties finansējuma saņemšanai.
Mobilitātes periods: minimālais ilgums 2 dienas (neieskaitot ceļošanas dienas), maksimāli – 2 mēneši. Docēšanas aktivitātes laikā īstenojamas vismaz 8 lekciju akadēmiskās stundas nedēļā (vai īsākā periodā).
Mācību mobilitāte tiek īstenota kādā no Erasmus+ programmas valstīm. Šobrīd programmā piedalās 34 valstis: 28 Eiropas Savienības dalībvalstis (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lielbritānija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija); Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstis (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina un Šveice, kas programmā piedalās kā partnervalsts); ES kandidātvalstis (Turcija, Ziemeļmaķedonijas Republika).
